17. aprīlī ērtajās boulinga centra „Spāre” telpās norisinājās vēl nebijis pasākums – „Seskumīļu boulinga turnīrs”. Nebijis ne tikai tāpēc, ka seskumīļi nekad vēl nebija kopā spēlējuši boulingu, bet arī tāpēc, ka šis bija kluba pirmais bezsesku pasākums. Kamēr lielie seski mētāja bumbu, mazie palika mājās – jo apkārt plosījās nelāgi vīrusi un (ar alu vai bez) VĪRIEM TAČU IR JĀATPŪŠAS (no saimniekiem)!
Tā kā tas bija darbadienas, lasi – trešdienas –, vakars, ierasties varēja tikai tie, kas Rīgai tuvāk, kopumā 21 Seskumīļa biedrs, rads vai draugs. Nikna spēle norisinājās trīs celiņos. Jo ikviens gribēja uzvarēt. Augstvērtīgāko medaļu gan tāpat ieguvu es, raksta autore Mei, proti, man bija tas gods kļūt par turnīra lielāko grāvju meistaru, kas lielā mērā noteica arī to, ka mana komanda (Marta, Ēriks, Dace, Linda, Imants un Daniels, kurš tika titulēts arī kā jaunākais spēlētājs) palika pēdējā, bet tik un tā godpilnajā trešajā vietā. Par laimi, uzvarēja komandas biedru tolerance un kāre pēc garda šampanieša, kuru mums dāvāja kluba valde, lai zaudējums saldāks un vieglāk panesams, tāpēc neviens mani nesita un arī visādi citādi nezaimoja. Tieši otrādi – šampanietis mums garšo, tāpēc boulingu esam gatavi spēlēt vēl!
Otrajā vietā palika Sarmītes, Valda, Ernesta, Jēkaba, Vitālija, Daces un Agneses komanda, kas īpaši slavējama ar to, ka tieši viņu sastāvā bija gan turnīrā vismazāko punktu skaitu iekrājusī spēlētāja Dace, gan labākais spēlētājs un XXX meistars vienā personā – Ernests. Abus titulēja ar gardām šokolādes medaļām.
Bet galveno saldo medaļu komplektu saņēma un pirmo vietu izcīnīja Andris, Kristaps, Juliāna, Anita, Maija, Maksims un Jānis, kurš īpaši uzteicams, jo bija nopietns konkurents Ernestam un viņu abu starpā pat notika izšķirošā pārspēle par labākā spēlētāja godu.
Visas komandas pārsniedza tūkstoš punktu robežu, pēc trīs stundu spraigas sāncensības visi bija laimīgi un priecīgi, es pat teiktu – zvērīgas enerģijas pārpilni! Lai arī nākamā diena nesa sāpošus dibenus un vēlmi pagulēt darbā, tovakar neviens to vēl nenojauta un šķīrās negribīgi – ar vēlmi uzspēlēt VĒL!
Sagaidot mājās, arī mazie seski bija ļoti apmierināti. Lai arī prātīgākie neņem šokolādi ne mutē, viņiem tomēr patīk skatīties, kā saimnieki apmierināti ņammā medaļas, kamēr paši grauž kādu vistas kaulu…
Uz tikšanos nākamreiz! Kaut kad pavisam drīz.
Mei un seski