Pamestie un nevienam nevajadzīgie seski, kuri nonākuši pie Auces novada kluba “Seskumīlis” vadītājas Sarmītes Lustes, var justies kā paradīzē. Viņiem ir pašiem savi apartamenti un manēža, kur kārtīgi izskrieties. Kā arī saimniece, kura ik brīvu brīdi katru no viņiem samīļo. Sen jau netiek skaitīts, cik daudziem viņa ir palīdzējusi atgūt uzticēšanos cilvēkiem un cik iekārtojusi jaunās mājās. Šobrīd šajā namā – sesku paradīzē – dzīvo 13 mīļdzīvnieciņi.

Ja agrāk Sarmīte visus spēkus veltīja tam, lai seskus Latvijā popularizētu, tad šobrīd ir tieši pretēji. Visbiežāk cilvēki nav gatavi seska īpatnējai smakai. Īpaši spēcīga tā ir meklēšanās laikā. Ar to var cīnīties, sesku kastrējot, taču to var izdarīt, seskam sasniedzot aptuveni gada vecumu, bet meklēties tas sāk jau piecu mēnešu vecumā.

Daudzi no seskiem atsakās, kad ģimenē grib ieviest vēl kādu citu mājdzīvnieku, domādami, ka tie savā starpā nesadzīvos. Taču Sarmītes piemērs apliecina, ka tas ir iespējams. Te kopā ar 13 seskiem dzīvo pieci kaķi, četri suņi, zirgs un divas aitas, kuras arī lielākoties staigā brīvā dabā.

Pirms pieciem gadiem situācija ar pamestajiem seskiem bija daudz kritiskāka. Tolaik viņus izmeta vienkārši uz ielas, kas dzīvniekam nozīmēja drošu nāvi.

Sarmītes mīlestība pret seskiem aizsākās pirms daudziem gadiem, kad pašai tika uzdāvināts pirmais sesks. Atskatoties atpakaļ, viņa saprot, ka arī pati toreiz nebija tam gatava. Taču gadiem uzkrātās zināšanas šobrīd viņu ir padarījušas par vienu no nozares speciālistiem. Jau tuvākajā laikā Sarmīte savā lauku īpašumā plāno ierīkot sesku audzētavu, kur uz laiku patverties nelaimē nonākušajiem seskiem. Savukārt tiem, kas plāno iegādāties sesku, tā varētu būt vieta, kur tos labāk iepazīt.

Vislielākais gandarījums Sarmītei ir tad, kad viņa redz, ka kāds no viņas aizbilstamajiem ir atradis savu īsto saimnieku un cilvēkam tas ir bijis apzināts lēmums, nevis mirkļa vājums.