Tikai, lūdzu, neskrieniet tūdaļ uz zooveikalu, lai iegādātos mājas sesku. Gudrie un skaistie plēsēji ir mīluļi ar raksturu, izteikti kleptomāni, veikli un arī hiperziņkārīgi radījumi, arī diezgan cimperlīgi veselības ziņā. Pirms dodaties iegādāties seskiņu, apkopojiet informāciju par viņu, apdomājiet, vai makā būs pietiekami daudz naudas, lai savam mīļlopiņam sagādātu atbilstošus dzīves apstākļus, un vai pašam pietiks pacietības dabasbērnu audzināt, rotaļāties ar viņu, pieciest viņa nerātnības.

Vismīļākie seskuči
Starptautiskājā izstādē Zooekspo 2012 tikos ar biedrības Klubs Seskumīlis valdes priekšsēdētāju Sarmīti Lusti un oficiāli reģistrētās sesku audzētavas īpašnieci Unu Reinsoni. Izrādās, mājas seski jau gadsimtiem ir mājdzīvnieki, kaut nereti kļūdaini tiek uzskatīts, ka tie ir pieradināti meža seski mustela putorius. Mājas sesks un meža sesks pat ģenētiski ir dažādi radījumi. Kad iekarota seska uzticība un mīlestība, prieks, ko sniedz dzīvnieks, ir milzīgs. Tikai jāzina, ka sesks nav vienkārši turams. Jau ilgāku laiku visā pasaulē šie dzīvnieciņi ir modes topa trijniekā. Tos pērk pusaudži, vecāki iegādājās seskiņus bērniem, dzīvnieciņi tiek dāvināti Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā. Tos vieglprātīgi iegādājas, un tikpat viegli no viņiem atsvabinās! Dzīvnieciņi tiek lēti pārpārdoti, atdāvināti, palaisti uz ielas nomirt. Seskiem patversmes nav. Sarmīte saka: «Manā ģimenē vienmēr ir bijuši dzīvnieki – suņi, kaķi, bet pirmais sesks ienāca mājā kā iepriekš saskaņota dāvana. Manuprāt, mājas sesks ir dzīvniekmīļa augstākā pilotāža. Pašlaik man ir pieci seski. Tikai vienu apzināti iegādājos pie laba audzētāja. Pārējie četri ir adoptēti – no diviem atteicās saimnieks, jo nespēja parūpēties par viņiem, abi pārējie pie manis nonāca novārguši, agresīvi. Atkopšanās bija ļoti ilga, bet tagad man ir vismīļākie seskuči.»

Savukārt Una bija suņu cilvēks, taču, kad viņas rokās nonāca sesks, «man galvā viss sagriezās. Man patīk, ka viņiem ir savs funktieris».

Seska droša māja
Sarmīte uzsver: «Saimniekam jāpakārto kopīgā dzīves telpa savam seskam, vārdu sakot, jāiekārto seska droša māja. Sesks ir kā mazs bērns, kurš visu grib izzināt, paņemt, pagaršot, visur uzlīst vai ielīst. Saimniekam jādomā desmit soļus uz priekšu, jāizdomā, kas seskam nākamajā brīdī var ienākt prātā! Izveicīgais dzīvnieciņš neticamā ātrumā var radīt mājās haosu, izraisīt nelaimes gadījumu, kurā pats būs cietējs. Sesku apdraud pagaršota sadzīves ķīmija, atvērts logs, durvis, kurās dzīvnieks var tik iespiests, veļas mašīna, kura sesku var izmazgāt līdz nāvei. Mums mājās vēdināšanas logiem priekšā ir metālisks tīkls, aiztaisītas visas šķirbas, novāktas visas mīļlietas, jo seski, augšup rāpjoties, ar baudu visu, kas zem kājām, gāž zemē. Turklāt viņi ir kleptomāni – zeķītes, čības, cimdiņus, visu, kas ir mīksts un pūkains, aiznesīs un noslēps.»

Sesks ir intelektuāls dzīvnieks, viņš nav ierindojams būrī turamo sarakstā. Vismaz četras stundas dienā ar viņu jārotaļājas, jākomunicē. Sarmīte atklāj, ka viņas seski būrī tiek ielikti vienīgi tad, kad mājās neviena nav. Viņa stāsta: «Seskiem ir stingra hierarhija. Mūsu sesku pulciņā galvenā – alfa sesks, tātad situācijas noteicēja, esmu es. Viņi man pakļaujas.»

Jāpilda īpašas prasības
Diemžēl Latvija seskiem nav uzskatāma par simtprocentīgu laimes zemi. Pēc pirmās sajūsmas dzīvnieks jaunajos saimniekos nereti izraisa nepatiku. Seska spēcīgā personība, viņa spēja vienā mirklī apgāzt mājā visu kājām gaisā, nepatīkamā smaka meklēšanās laikā (nekastrētiem indivīdiem), neticamā veiklība un bezkaunība, veselības problēmas nereti liek saimniekiem atteikties no iegādātā mājdzīvnieka pirmo sešu mēnešu laikā pēc to iegādes. Tāpēc seskumīļi un audzētāji ar nepacietību gaidīja jaunos sesku labturības noteikumus. Jaunajās prasībās mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai ir pilnīgi jauna sadaļa – īpašās prasības mājas (istabas) sesku turēšanai.

Seski vairs netiek pārdoti zooveikalos, kur tie nevar iziet socializācijas procesu, tāpēc pircēji bieži vien iegādājās mežonīšus, arī nezināmas izcelsmes seskus, kas pakļauti ģenētiskām saslimšanām. Turpmāk vismaz vienam zooveikalā strādājošam cilvēkam jābūt apliecībai par labturības kursu beigšanu, lai, piemēram, seskumīļiem nepiedāvātu barību, kas neatbilst sesku organisma vajadzībām. Noteikumos paredzēts, ka seski jātur atbilstoši labturības prasībām. Tas nozīmē, ka seskam vienmēr jābūt pieejamai barībai un ūdenim.

Būra lielumam uz vienu sesku jābūt 60 x 80 x 45 cm, bet, ja dzīvnieki ir vairāki, tad jāparedz vismaz 0,35 kv. m uz dzīvnieku. Var izmantot tikai stiepļu sprostu, kas nesavaino sesku un neļauj tam izkļūt ārpus sprosta, kā arī nodrošina gaisa apmaiņu. Būrī jābūt migai, kur dzīvnieks var paslēpties un atpūsties. Seskam jānodrošina vismaz trīs četru stundu ilgas aktivitātes ārpus būra un komunikācija ar cilvēkiem. Ar sesku audzēšanu drīkst nodarboties tikai personas, kas sastāv sesku audzētāju organizācijā. Dzīvniekus drīkst iegādāties tikai audzētavās, ar vakcinācijas apliecību un pasi, un ne jaunākus par astoņām nedēļām. Jācer, ka šīs prasības tiks pildītas reālajā dzīvē.