Pirms pāris gadiem pirmo reizi dzirdēju par Seskumīli, tomēr nojausma bija tikai tik daudz, ka biedrība darbojas ar seskučiem.
Kad pie manis nonāca pirmais sesks Patriks, intuīcija lika interesentus kārtīgi nopratināt, lai arī par daudzu sesku likteņiem pat nenojautu. Iemesls drīzāk bija līdzīgs, kā gadījumos ar šķirnes dzīvniekiem – cilvēki ir ļoti atsaucīgi, ja parādās pamesti šķirnes dzīvnieki.
Kad Ingūna atbrauca pēc Patrika, sapratu, ka viņa ir kluba biedrs, priecājos nodot Patriku viņas rokās.
Tobrīd no šī zvēriņa man bija mazliet bail, nebiju gatava pat iepazīt tuvāk.
Acīmredzot, viņs nebija manējais:)
Janvāra brauciens uz Slokas patversmi, mani saveda kopā ar Elmo. Ciemojoties uzzināju, ka patversmē atrodas “atrasts” sesks. Patversmes vadītājs gan vīpsnāja, ka diez vai atrasts, jo ir taču skaidri zināmi divi populārākie iemesli, kādēļ atsakās no šiem zvēriņiem.
Pieteicos Elmo uzņemt pagaidu mājās, jo šoreiz jau bez intuīcijas baiļojos, ka zvēriņs nenonāk bezatbildīgās rokās.
Mašīnā nolēmu seskuci izņemt no būrīša, un tajā brīdī Elmo sacēlās PRET mani – sašņāca, sakliedzās, plaši atvēra savu zobaino muti, un noklabināja zobus pāris milimetrus no manas rokas.
Nesapratu, kas notika ar mani, taču acumirklī mazo teroristu sagrābu, un pēc agrāk redzētā parauga “noskaidrojām attiecības” – Elmo dabūja knipi pa degunteli, un vieglu kodienu degunā.
Jau tajā vakarā uzrakstīju Sarmītei par savu guvumu, jo skaidrs bija viens – seskucis mājās dosies TIKAI caur klubu!
Pāris dienas es sevi mācīju. Izlasīju vēlreiz krustu šķērsu Seskumīļa bukletiņu (no kāda pasākuma biju iemetusi somā, un tur tas stāvēja), arī mājaslapu, lai gan biju jau ar visu informāciju iepazinusies. Pārvarēju savas bailes (pieredze taču ar mežonīgiem kaušļiem!), ņēmu Elmo rokās, ņurcīju.
Kad pirmo reizi tā pa īstam palaidu mazo lokano zvērēnu paskriet, atskārtu, cik daudz prieka, sajūsmas, smieklu, pozitīvas enerģijas dod šis dzīvnieciņš!
Kad uzrakstīju Sarmītei, ka neviļus iezogas doma, ka varbūt esmu izaugusi līdz savam pirmajam seskucim, Sarmīte atbildēja, ka viņai jau bija nojausma:)
Paldies liels par atbalstu!:)
Jau pirmajās sarunās sajutos ļoti piederīga, aizbraucot uz sapulci, jutos kā starp savējiem. Pilnīgi sveši cilvēki nāca mums klāt, smaidīja,sarunājāmies kā sen pazīstami cilvēki!
Pēc sapulces vēl vairāk sapratu, ka VIŅI ir īpaši.
Ir pagājis gandrīz mēnesis, kopš Elmītis (jeb mazais Gugis) ir mūsmājās, un es ar katru dienu arvien vairāk priecājos par savu lēmumu, un saprotu, ka tas bijis pareizs. Vēl vairāk! – šobrīd pie manis pagaidu mājās ir vēl viens seskucis, kurš arī atrasts uz ielas, un par kuru šoreiz jau biju gatava cīnīties visiem spēkiem, lai dabūtu pagaidu mājās, kur rastu iespēju caur klubu atrast pašas labākās mājas!
Ir pagājis pavisam mazs laiks, taču dīvainās bailes no izveicīgā zvēriņa ir pārgājušas, Elmo vēl ne reizi nav iecirtis zobiņus, mēs samīļojamies, sabučojāmies, es varu viņu grozīt rokās, ņurcīt – mēs saprotamies lieliski!:)
Tagad saprotu, ka mūsu saķeršanās mājās braucot, bija starts mūsu “attiecībām”.Laikam jau patversmē esot Elmo gaidīja mani, un es todien braucu turp pakaļ viņam. Mana sajūsma par Elmīti tikai aug, man šķiet, ka radiem un paziņā būšu jau apnikusi ar savu runāšanu par viņu:D Tomēr daudzus esmu ieintriģējusi, daudzi grib iepazīties.
Šī man ir jauna pieredze, un šķiet – veiksmīga.
Lai arī vairākus gadus darbojos ar dzīvniekiem, šķiet, esmu sasniegusi jaunu līmeni. Tā laikam tiešam ir – līdz seskam ir jāizaug.

Tagad es saprotu, ka vienkārši skatoties sludinājumus, nedrīkst pakļauties iegribai – gribu sesku. Šīm lēmumam jānobriest rūpīgi, rūpīgi jāiepazīstas ar visu informāciju, ja iespējams, arī jāiepazīstas ar dzīvnieciņiem klātienē.
Un vēl kas – es ļoti ilgojos pēc suņa, bet mani dzīves apstākļi, saspringtais dzīves ritms, liedza uzņemties šādu atbildību.
Mans mazais Gugis nu ir pilnībā, un ar uzviju, kompensējis manas ilgas!:)
Un vēl – vēlos pateikties Sarmītei, un visiem pārējiem JAUNAJIEM DRAUGIEM – par uzņemšanu savā pulkā, par atbalstu, padomiem! Un paldies Elmo par to, ka ir ielaidis mani šo jauko zvēriņu pasaulē, un savedis mani kopā ar tik daudziem feiniem cilvēkeim!:)
Mēs esam par to, lai katrs dzīvnieks – kaķis, suns, sesks, trusis, un citi, būtu laimīgi, aprūpēti, mīlēti! Mēs turpmāk apņemamies iesaistīties kluba aktivitātēs, un maksimāli savu iespēju robežās palīdzēsim arī pamestajiem seskučiem!:)

Ingvilda Aumeistere