Dzīvnieku glābšana un dzīvnieki kā tādi jau no bērnu dienām ir man kas sirdij tuvs. Un vispār pašsaprotams. Lai gan dzimusi Rīgā, dzīvoklī bez dzīvniekiem, vienmēr čiepu kādu cīsiņu vai desas gabalu, ko no balkona nomest rajona klaiņojošajiem. Un protams, visus gribēju ņemt mājās un ārstēt ar savu “dakteru komplektu” ????
Dzīvojot laukos, dzīvnieku klātbūtne ir pašsaprotama. Pilsētā, esot dzīvnieku mīļotājam, pat nepieciešama.
Sākās viss ar to, ka skatījos ss.lv sludinājumus… Un arī dzīvniekus, ik pa laikam pārskatu, varbūt varu kā palīdzēt vai ieteikt kādam, kurš meklē dzīvnieku.
Es skatījos arī sadaļu “grauzēji”, kur absurdi vēl joprojām atrodas arī seski… Un tur redzēju visādus nomocītus dzīvniekus… zaķus, šinšilas, un arī sāka parādīties drausmīgi seski… paplukušu spalvu un itkā nevajadzīgi, bet ja piedāvā viņu paņemt, tad pēkšņi viņi ir zelta vērti.
Un vispār glābtie dzīvnieki, man personīgi, vienmēr beigās tā kā izslīd no rokām… Tas ir tiešām tas lielais prieks un atalgojums, ka viņi ir atraduši savas mājas, bet tu esi daudz laika un rūpes tajā ielicis… Jo es, protams, nemāku vienkārši neko darīt, man vajag bojāt savu nervu sistēmu un visam pieiet ar sirdi… Un tad ir gan laime gan skumjas reizē…
Bet ar seskiem…. Manas mīļās meitenes katru dienu, kaut pabāžot purniņu ārā no migas, padara dienu daudz gaišāku. Amizantums ir neaprakstāms… Un tādu mērķtiecīgumu un neatlaidību vēl meklēt vajag, lai atrastu kādam cilvēkam.
Tad nu.. Ar Sarmītes palīdzību es iepazinos ar Susi un uzreiz vedu viņu mājās. ????
Šajās divās bildēs ir Susiņa. Mazā sabulīte ar tumšo snīpīti. Jau pie pirmās tikšanās Sarmītes mājās – sapratu, ka tā ir viņa. Mana mazā saulīte. Pārsteidzoši nenogurdināms “guginātors”. Tā viņu ciemiņi ir iesaukuši. Viņai tikai tagad pēc spalvu maiņas ir smuki apaudzis nodzītais vēderiņš. Viņa ir malacītis un neēd neko, ko nedrīkst, ja nu ir atstāts uz galda vai kā savādāk. Un vienalga kādi pakaiši kaķu kastītē būtu – viņa tos neēd, bet vai nu nokārtojās, vai, ja tikko tīrs, tad rušinās.
Un šī draudzene ir Sofija.
Viss bija ļoti vienkārši un operatīvi. 16. jūnijā Sarmīte man uzrakstīja, ka pie viņas ir draudzīga sesku meitene, kura būtu ļoti laba draudzene Susei. Tas bija pusdienas laikā… Nu un pēc dažām vēstulēm, noskaidrojot kas ir īsti vajadzīgs – es aizbraucu ar visu Susi pie Sarmītes. Cerēju, ka viņas abas sadraudzēsies un tā arī notika ???? Protams, kā bez košanas viena otrai.. Bet tagad abas guļ vienā gultiņā.
+ Runājām ar Sarmīti, ka Sofijai būs balta galva, bet beigās nomainīja spalvu un ir riktīgs sabulis ar melnām brillēm.