Insulinoma ir viens no seskam visbiežāk diagnosticētajiem vēža veidiem. Insulinoma ir vēzis aizkuņģa dziedzera šūnās (beta cells no angļu val.). Viens no aizkuņģa dziedzera galvenajiem uzdevumiem ir ražot insulīnu un tādejādi kontrolēt glikozes līmeni asinīs. Insulīns nodrošina, ka glikoze no asinīm nonāk organisma šūnās, tādejādi nodrošinot šūnu darbību. Insulinomas gadījumā, nelieli audzēji aizkuņģa dziedzerī izraisa pārāk liela insulīna daudzuma ražošanu. Tas savukārt izraisa pārāk strauju glikozes līmeņa asinīs krišanos jeb hipoglikēmiju. Un bez glikozes nevar darboties organisma šūnas.

Visbiežāk Insulinomu konstatē seskiem virs 3 gadu vecuma. Bieži vien, slimība tiek konstatēta jau vēlīnā stadijā, jo seska organisms cenšas pats regulēt glikozes līmeni asinīs. Šajā sākuma periodā pazīmes var būt grūti pamanāmas.

Insulinomai raksturīgi simptomi:

  • Vājums un letarģija
  • Pastiprināta siekalošanās
  • Mēģinājumi ar ķepu atbrīvot muti/rīkli no kaut kā
  • Apjucis skatiens
  • Trīcēšana/raustīšanās un krampji
  • Koordinācijas zudums
  • Vājums pakaļkājās
  • Palielināta liesa
  • Koma

Insulinomas gadījumā pazīmes var parādīties un pazust, jo seska organisms cenšas neitralizēt svārstības glikozes līmenim asinīs, ražojot vairāk glikozes ar aknu palīdzību. Pazīmes var kļūt manāmākas piepūles, stresa vai diētas rezultātā. Bet jebkādas aizdomas par iespējamu Insulinomu nozīmē obligātu vizīti pie veterinārārsta.

Diagnozes noteikšana

Parasti Insulinomu diagnosticē ar asins analīzēm, kas ņemtas 3-4 stundas pēc pēdējās seska ēšanas reizes. Vesela seska glikozes līmenis asinīs ir no 90 līdz 120 mg/dl. Ja glikozes līmenis pēc 4 stundu neēšanas ir zemāks par 70 mg/dl, tad diagnoze visticamāk ir Insulinoma.

Ārstēšana

Viena ārstēšanas metode ir audzēju ķirurģiska izņemšana. Tas var apstādināt vai palēnināt Insulinomas progresu. Diemžēl, audzēji aizkuņģa dziedzerī var būt ļoti nelieli un daudz, kas padara operāciju sarežģītu. Dažreiz audzēji tomēr ir operējami, bet pat ja izdodas apturēt vai palēnināt Insulinomas progresu, slimība nav pilnībā ārstējama. Audzēji pēc laika atjaunojas.

Kad seskam diagnosticēta Insulinoma, pie priekšnosacījuma, ka sesks dzīvos labos apstākļos, bez liekiem uztraukumiem, ar rūpīgi pielāgotu diētu un uzraudzību, sesks var nodzīvot vēl 10 mēnešus vai pat ilgāk.

Kādreiz tika ieteikts pievienot raugu Insulinomas slimnieka ēdienam. Tas nebūtu ieteicams, jo mūsdienās pētījumi pierādījuši, ka hroms, kas atrodams raugā, patiesībā pazemina glikozes līmeni asinīs nevis stabilizē to.

Ar Insulinomu diagnosticēta seska saimniekam vienmēr vajadzētu būt pieejamam medum. Ja sesks nonāk kritiskā stāvoklī (izteikta letarģija, vājums, krampji), uzsmērējiet pavisam nelielu daudzumu medus uz seska smaganām. Cukurs medū palīdzēs nostabilizēt seska stāvokli kamēr tiksiet līdz veterinārārstam. Šī metode ir domāta tikai ārkārtas situācijām, lai novērstu smagu hipoglikēmijas stāvokli. Metodei ir arī lieli riski.

Izmantotā literatūra:
Ferrets For Dummies, Kim Schilling, 280. lpp., ISBN 978-0-470-13943-1

 


Vērtīgi raksti par Insulinomu:

Insulinoma In Ferrets – Its Cause, Diagnosis & Treatment

Pieredzes stāsts

NĒ! Saldumiem, jeb kāpēc šī bilde ir īpaša… Itkā parasta seskubilde. Bet mūsmājās tā nozīmē ļoti daudz! Džimmijam ir 4 gadi, pirmo pusotru sava mūža gadu puika dzīvoja pie saimniekiem, kuri neskopojās un cienāja sesku ar to, ko ēda paši – šokolāde, majonēze, kāds dārzenis… Seskam taču gribās, kā neiedosi?! Nekas taču nenotiks no maza gabaliņa!

Šos turpmākos 2,5 gadus patiešām viss bija labi. Līdz rītam, kad pamodos un sapratu, ka sesks naktī vēmis. Pēc pāris dienām ievērojām, ka puikam tek siekalas, zūd apetīte. Vēl pēc dažām kļuva nestabila gaita. Pēc miega bieži vien gadijās atrast sesku rīstamies un dažreiz pakaļkājas atteicās klausīt… Veicot asins analīzes un ultrasonogramu atklājās diagnoze – aizkunģa dziedzera audzējs Insulinoma.

No kā šī kaite rodās? No CUKURA! No tiem dažiem gabaliņiem šokolādes, ar ko pirmā saimniece, labu vēlot, reizi pa reizei pacienāja! Kāpēc tieši šī bilde ir tik īpaša? Jo pēdējās divas nedēļas puika ir pavadijis mokoties ar lēkmēm, 3-4 reizes dienā krītot gar zemi, raustoties krampjos, vemjot. Šodien tika iešļircinātas zāles, kuras turpmāk jālieto katru dienu, visu mūžu… Tās seska stāvokli atviegloja un šodien, pirmo reizi pēc ilgiem laikiem, viņš savai draudzenītei atļāva gulēt blakus nevis gulēja viens, saritinājies kā maza nelaimes čupiņa.

Lūdzu, lūdzu padomājiet pirms cienājiet sesku ar pārtiku, kas paredzēta cilvēkiem! Seskiem šokolāde, saldumi, putras, maize, dārzeņi, neatbilstošas kvalitātes sausā barība ir NĀVĒJOŠI!

Kopš dienas, kad sākām lietot zāles, nu ir pagājušas nepilnas divas nedēļas. Tieši tik īsu laiku puika jutās normāli. Vakar jau atkal kājiņas sāka neklausīt un galva klanijās, kā vecam vecītim. Tas nozīmē, visticamāk ka zāļu deva būs jāpalielina… Diemžēl, zāles rada neatgriezeniskus nieru bojājumus, tātad vienīgais, ko varam darīt, ir cerēt, ka vēl kādu brītiņu sesks varēs dzīvot neciešot sāpes…

Marta Linde