Toto atradām Jelgavas patversmē. Seskiņš dzīvojās āra un bija iemācīts tvarstīt vietējos kaķus. Vērsāmies pēc palīdzības pie „Seskumīlis”, jo patversme pat tā negribēja mums puisīti atdot, viņiem bija izdevīgi, ka viņš aizbiedē kaķus. Beigās ar lielu cīņu Irīna dabūja viņu prom no patversmes.
Klīnikā mūs jau sabiedēja, ka viņam, iespējams, ir astma un vēl citas veselības problēmas. Taču sesku ar jaukāku raksturu vēl nebijām (un joprojām neesam) redzējuši, tāpēc nolēmām uzņemties rūpes par Toto.
Sākumā puikam bija diezgan grūti sadzīvot ar pārējiem diviem seskiem, jo patversmē viņš bija iemācīts uzbrukt citiem dzīvniekiem, ko gribēja darīt arī pret pārējiem 2 seskiem. Bet ar laiku tomēr sadraudzējās un tagad viņi ir nešķirami.
Nu jau ir pagājis ilgs laiks kopš Toto patversmes laikiem un šķiet, ka viņš par tiem veiksmīgi aizmirsis. Par zeķēm gan viņš nekad neaizmirst un uztur mājās kārtību- zeķes ir vai nu skapī vai arī vienā no daudzajām Toto slēptuvēm. Tāpat arī nomētātie dokumenti, un apakšveļa, higiēniskās paketes… kartupeļi. Interesants pārsteigums bija vakarā ielīst gultā un saprast, ka Toto parūpējies par vakariņām gultā- sanesis palagos kartupeļus 😀
Saucam Toto arī par ņurcāmo zvēriņu, jo tādu miermīlību un pakļāvību no seskiņa grūti iedomāties. Taču, ja kāds tomēr neiepatīkas, Toto uzreiz izrāda savu nepatiku, mēdz arī iekost.
Kopumā pat nevaru iedomāties, kas būtu noticis ar šo ārkārtīgi mīlīgo un sirsnīgo dzīvnieciņu, ja viņš būtu palicis patversmē. Ārā. Ziemā. Tāpēc priecājamies, ka Toto tagad dzīvo pie mums, audzina pie kārtības un vienmēr uztur labu omu ar savu enerģiju un interesantajiem izgājieniem.