Kas ir ogļhidrāti?
Ogļhidrāti – organiski savienojumi. Vienkārši sakot – tie ir “cukuri”. Ogļhidrātus var iedalīt vienkāršos (monosaharīdos un disaharīdos) un kompleksos (polisaharīdos). Pazīstamākie monosaharīdi: glikoze, fruktoze, galaktoze, riboze. Pazīstamākie disaharīdi: saharoze, laktoze un pazīstamākie polisaharīdi: celuloze, ciete, glikogēns, šķiedra, pektīns, maltoze.
Kāda tad ir atšķirība starp visiem šiem sarežģītajiem nosaukumiem, it īpaši no seska veselības viedokļa, salīdzinot ar mums – cilvēkiem?
Vienkāršie saharīdi sastāv no vienas vai divām “cukura” molekulām, un trīs vai vairākām komplekso ogļhidrātu molekulām (dažkārt kombinēto molekulu skaits var sasniegt vairākus simtus). Ogļhidrātiem iekļūstot organismā, notiek hidrolīze. Hidrolīze – process, kas izjauc saiknes starp komplekso ogļhidrātu molekulām, tādējādi pārvēršot tās par vienkāršām, nesaistītām molekulām. Dažādos ķermeņa līmeņos ir atšķirīgs sadalīšanās un sabrukšanas līmenis. Tas nozīmē, ka praktiski katrs ogļhidrāts “sadalīšanas” procesā pārvēršas par glikozi.
Ir svarīgi zināt, ka vienkāršiem ogļhidrātiem iekļūstot organismā, tie ātri palielina cukura līmeni asinīs un nekavējoties pieprasa pietiekami lielu insulīna daudzumu, bet sarežģītajiem ogļhidrātiem vajadzīgs laiks, lai sadalītos vienkāršākos ogļhidrātos, un tie „atbrīvo glikozi” ne tik ātri, lai sāktu amilāzes ražošanu un, tikai pēc tam, insulīnu.
Piemēram, cilvēkiem gremošanas process (tas ir, sadalīšana un absorbcija) sākas jau mutes dobumā. Mūsu siekalās ir enzīma amilāze, kas ir iesaistīta komplekso ogļhidrātu sadalīšanas procesā. Seskiem (un citiem plēsējiem) siekalās nav amilāzes, tāpēc, ka pēc dabas viņiem nav paredzēts ēst augu valsts produktus, jo šajā gadījumā amilāzi nākas ražot nenormālos daudzumos aizkuņģa dziedzerim! Tas nozīmē tik to, ka ogļhidrātiem iekļūstot sesku ķermenī – aizkuņģa dziedzeris sāk darboties ar pilnu jaudu.
Tā rezultātā, katru dienu lietojot bagātīgu ogļhidrātu daudzumu, aizkuņģa dziedzera ražoto enzīmu līmenis ir hroniski augsts!
Pēc dabas seski ir “apdalīti” ar aizkuņģa dziedzeri – tas nav liels un nav paredzēts ogļhidrātu daudzuma „patēriņam”. Un, lai aizkuņģa dziedzeris tiktu galā ar šo problēmu, tas sāk sevi audzēt apjomā. Un tas aug un aug, līdz, patiesībā, tas attīstās par audzēju! Tas var būt gan labdabīgs, gan ļaundabīgs. Lielu ogļhidrātu daudzuma patēriņš var novest līdz insulinomai (vēzis aizkuņģa dziedzera šūnās ) vai pankreatītam (aizkuņģa dziedzera iekaisums, tas var būt gan akūts, gan hronisks). Tas nozīmē tikai to, ka ogļhidrātiem nav jābūt seska uzturā, to daudzumam vajadzētu būt nullei!
Runājot par to, kāpēc un kā attīstās tādas problēmas kā insulinoma, ir skaidrs, ka tās rašanos ietekmē pastāvīga aizkuņģa dziedzera slodze, kurai pastāvīgi jāsagatavo liels daudzums fermentu ogļhidrātu sadalīšanai un uzglabāšanai. Tas nozīmē, ka ne ogļhidrātu daudzums noved pie problēmas, bet gan to sistemātisks (ikdienas) patēriņš.
Piemērs: ņemsim par piemēru barību ar ~30 % ogļhidrātiem sastāvā, ar to barosim vienu ēdienreizi (t.i. no rīta sesks ēd lielu daudzumu ogļhidrātu, kas izraisa intensīvu aizkuņģa dziedzera un insulīna ražošanu), bet otru ēdienreizi aizstāsim ar gaļu (kam ir zems ogļhidrātu daudzums un aizkuņģa dziedzeris darbojas normāli), cerībā, ka tādā veidā kompensējam aizkuņģa dziedzera noslogotību. Tas ir mīts!
Kas notiek? Seskam jau ir katru rītu sistemātiska aizkuņģa dziedzera slodze, tādējādi nekāda vakara “kompensācija” – atslodze aizkuņģa dziedzerim – nenotiek!
Lai samazinātu ogļhidrātu uzņemšanu sesku organismā – nepieciešams samazināt nevis vidējo dienas rādītāju(!!!), bet jāsamazina ogļhidrātu uzņemšana vispār.
Protams, ja seska ēdienkartē ogļhidrāti ir minimāli, tad vienreizēja, reta to uzņemšana, dos slodzi aizkuņģa dziedzerim, bet tā nebūs tik bīstama, kā regulāra un sistemātiska to uzņemšana, kas agri vai vēlu novedīs aizkuņģa dziedzeri līdz pārslodzei un neatgriezeniskām aizkuņģa dziedzera izmaiņām, un no tā izrietošām slimībām.
Ir viela pārdomām, un rīcībai!
Lai vienmēr veseli mūsu mazie astainie draugi!
I.Galiņa-Vasiļjeva
Avoti : https://vk.com/horeman
Д. Калинин “Домашний хорек и его предок”