Veicot ikgadējo vakcināciju pret trakumsērgu un citām vīrusu izraisītām slimībām, mājas seskam var būt nopietna alerģiska reakcija pret vakcīnu – anafilaktiskais šoks. Šī alerģiskā reakcija visbiežāk notiek 30 minūšu laikā pēc vakcīnas ievadīšanas, bet dažādas pazīmes var attīstīties arī tuvāko 24 stundu laikā. Anafilaktiskais šoks nav ļoti izplatīts, un pazīmes tam var būt grūti pamanāmas, bet atsevišķos gadījumos situācija var kļūt ļoti kritiska un dzīvībai bīstama.

Nākamās 24 stundas pēc vakcinācijas veikšanas ir viskritiskākais periods, pēc tām risks ir krietni mazāks. Šajā sākotnējā periodā ir uzmanīgi jāvēro, vai sesks neizrāda kādus no šīs alerģiskās reakcijas simptomiem. Anafilaktiskā šoka pazīmes ir:

• Tūska jeb piepampums ap acīm vai degunu (neliels uzbiezinājums injekcijas vietā, kur tika iedurta adata, nav kritisks simptoms, šāda reakcija ir izplatīta);
• Vemšana
• Caureja (var saturēt asinis)
• Krampji
• Letarģija (šo pazīmi nevajadzētu sajaukt ar vienkāršu nogurumu, kas var piemeklēt sesku pēc veterinārārsta apmeklējuma)
• Bālas gļotādas (acu konjunktīva un smaganas)

Ja sesks ir piedzīvojis alerģisku reakciju no vakcinācijas, tas nenozīmē, ka šāda reakcija notiks katru reizi, veicot vakcināciju. Bet diemžēl arī tas, ka sesks nevienu reizi nav piedzīvojis šādu reakciju, negarantē, ka kādā no reizēm tas nevar notikt.

Būtu ieteicams pirmās 30 minūtes pēc vakcinēšanas uzkavēties klīnikā drošības pēc. Ja seskam sākusies alerģiskā reakcija, ir ļoti svarīgi, lai tam pēc iespējas ātrāk tiktu sniegta medicīniskā palīdzība. Ja alerģiskā reakcija sākusies, kad jau esat atgriezušies mājās, pēc iespējas ātrāk dodieties atpakaļ uz klīniku. Kamēr ceļā, gādājiet, lai seskam būtu silti.

Lai novērstu anafilaktisko šoku, veterinārārsts, iespējams, seskam injicēs antihistamīna preparātus un/vai kortikosteroīdus. Iespējams, seskam būs nepieciešams likt sistēmu, lai novērstu organisma atūdeņošanos.

Ieteicama pieeja anafilaktiskā šoka riska samazināšanai ir, veicot vakcināciju, kombinēt to ar antihistamīna preparātu Tavegyl (aktīvā viela clemastinum).

 

Pieredzes stāsts

Gatavojāmies ikgadējai sesku vakcinācijai. Mums šobrīd ģimenē ir trīs seski. Iepriekš, kā ieteicams, profilakses nolūkos veicām attārpošanas procedūru.

Tā bija ilgi gaidīta sestdiena, jo no ilgstošas prombūtnes gaidījām tieši savu dakteri, kura jau bija paveikusi brīnumus ar mūsu diviem sesku puikām Piparu un Semīru, kuri nu jau ir aiz varavīksnes tilta. Mums daktere dikti laba, mīl seskus, ļauj izpriecāties seskiem pa klīniku, izložņāt un noauditēt katru kaktiņu, bet galvenais, viņa zina, kas ir sesks un kā tas ir ārstējams, kādas tam var būt kaites. Jo sesks nav ne kaķis, ne suns, kā to varbūt iedomājas lielākā daļa vetārstu.

Tā sestdiena bija klāt. Protams, kad jābrauc pieteiktajā vizītes laikā, neviens no trim mūsu seskiem nebija atrodams, katrs kaut kur nolīdis, saldi guļ. Ar vīru visus atradām, ērti iekārtojām pārvadājamā kastē un – prom uz klīniku.

Mēs priecīgi atkal satikuši savu foršo vetārsti, un seski tak varēs visu ar saviem ziņkārīgajiem degunteļiem pabīdīt, apgāzt, pastumt, paošņāt.

Domājām, ka pirmais uz poti jādod puika Roko-Šoko Šokolāde, jo tas ir visprātīgākais, ar to būs visvieglāk un ātrāk, un tad abas sesku dāmas – Mimī un Fifī.

Daktere sāka uzjautāt par gēniem, par izcelsmes valsti, runāja kaut ko par kaut kādu vakcīnas dalīšanu, par kaut kādu šoku, vārdu sakot, neko es par to visu nesapratu. Sapratu tikai, ka, ņemot vērā apstākļus, un to, ka mums nav zināma seska izcelsme, gēni, vakcīna tika sadalīta, un paldies gudrai dakterei. Neskatoties uz to, ka Šokolāde jau bija pirms gada vakcinēts, un, kā es vēlāk konstatēju, ar identisku vakcīnu. Turklāt izrādās, ka alerģija uz vakcīnu var izpausties arī vēlāk, un, ja tā nav bijusi pirmajā reizē, nenozīmē, ka tā nevar aktivizēties citās vakcinēšanas reizēs.

Kā man cilvēciski saprotamā valodā izskaidroja ārsts – anafilaktiskais šoks ir organisma ekstremāla alerģiska reakcija visbiežāk uz atkārtotu alergēna ievadīšanu (kas izskaidro Šokolādes reakciju pēc otrreizējās vakcinācijas). Iepriekš šāda organisma reakcija nav paredzama, bet vienlaicīgi nav arī izslēdzama (vienmēr jāpatur prātā). Seskiem mēdz būt šāda reakcija (šī iemesla dēļ notiek saimnieku izjautāšana par šķietami nebūtiskiem jautājumiem), tādēļ pirms vakcinācijas ievadāms (vēlams) antihistamīna preparāts (Tavegils u.c.), kas tomēr var arī negarantēt izvairīšanos no bīstamās reakcijas. Anafilaktisko šoku svarīgi atpazīt un nekavējoši reaģēt, lai glābtu dzīvnieku, jo iespējams arī letāls iznākums (tiek skarts viss organisms, t.sk., dzīvībai svarīgie orgāni).

Saņēma Šokolāde savu poti, un palaidām, lai priecājas revidēt klīniku. Necik tālu viņš neaizskrēja, sāka vemt. Protams, palika tā jocīgi, kas ir normāli, mēs taču uztraucamies par katru ieklepošanos vai šķaudīšanu. Bet daktere uzreiz ķēra Šokolādi ciet un sāka skatīt muti, mēli – no šīs vietas vairs nesanāk loģiskas un secīgas atmiņas, sapratu, ka elpceļi aizpampst. Atceros tik, ka viņa pateica vārdu šoks (anafilakse, anafilaktiskais šoks), un tad arī man iestājās šoks, laiks apstājās. Daktere darbojās, špricēja un vēl kaut ko darbojās, bet to tiešām ne loģiski sapratu, ne arī tagad īsti saprotu. Šokolāde turpināja ik pa brīdim vemt, pa dupsi sāka nākt ārā asiņaina putrveidīga masa. Turpat divas stundas daktere centās glābt Šokolādi, jo šajā brīdī izšķirošais bija zāļu injicēšana tieši vēnā, kuru, cik saprotu, seskam nav viegli atrast.

Ārsts mums arī izskaidroja, ka vēnu seskam nav viegli atrast, jo atrašanu anafilakses laikā sarežģī tas, ka (vienkāršoti runājot) ir samazināts/zems asinsspiediens un asinsvadiem nav pildījuma, kas apgrūtina vēnas atrašanu un adatas/katetra ievadīšanu vēnā.

Redzēju, kā daktere neatlaidīgi meklē seskam vēnu visdažādākajās vietās, izskujot kaklu, kājiņas. Vīrs visu laiku palīdzēja, turēja roku pie seska, un izpildīja visu, ko daktere lika. Man šķiet, ka tas ir svarīgi, ka sesks jūt blakus sev mīļu cilvēku. Laiks bija apstājies.

Bet es zināju, jа ir kāds, kas Šokolādi var glābt, tad tā ir mūsu daktere Līga. Un viņai izdevās, es beidzot dzirdēju, ka ir, ir, ir. Vēna tika atrasta, tajā tika ievadītas zāles, kuras bija izšķirošas, lai glābtu sesku. Lai likvidētu anafilaksi, lieto hormonus saturošus līdzekļus.

Vīrs tika norīkots aizvest mūsu sesku dāmas, kuras visu šai laiku gulēja pārnēsājama kastē, uz mājām, lai Šokolādi varētu aizvest mājās, bez stresa un uzmācīgajām māsām. Kamēr vīrs bija prom, Šokolāde jau nedaudz sāka atgūties, pats atrada sev vietu klīnikā uz kāda pleda, kur pasnaust.

Dakteres darba laiks jau sen kā bija beidzies, bet vēl bija jāoperē kāds kaķis. Cik no mums ir gatavi strādāt ilgāk? Mūsu daktere ne tikai paveica brīnumu, nerēķinoties ne ar savu laiku, ne līdzekļiem, bet vēl visu vakaru līdz vēlai stundai turpināja uzraudzīt Šokolādes veselības stāvokli caur mobilo sakaru līdzekļiem. Mums tika sarakstīts saraksts ar dodamajiem medikamentiem, sapakotas zāles, pastas, šprices, kas bija jādod Šokolādei ik pa 2-3 stundām. Bet izšķirošā būs priekšā esošā nakts. Pēc gandrīz trīs stundām, kas tika pavadītas klīnikā, mēs devāmies mājās, bet daktere vēl turpināja darbu. Daktere pat atteicās no jebkādas samaksas.

Atbraucām mājās. Uzreiz sazinājos ar kluba „Seskumīlis” Sarmīti, lai paziņotu, ka esam mājās, ka kluba sesks ir glābts. Līdzi Šokolādes atveseļošanās procesam dzīvoja daudzi seskumīļi.

Šokolāde gulēja. Mums bija jākontrolē katrs viņa solis, jāuzrauga. Ņemot vērā, ka viņam bija injicēts urīndzenošs līdzeklis, viņš bieži modās, lai pačurātu.

Urīndzenošais līdzeklis tiek injicēts, lai novērstu plaušu un  smadzeņu tūsku, kas ir dzīvību apdraudoši stāvokļi.

Mums bija jāuzrauga arī urīna un izkārnījumu izskats, tie katru reizi bija jāfotografē un jānosūta vetārstei. Labā ziņa bija, ka urīnā nebija asiņu. Izkārnījumi joprojām bija asiņaini, Asiņainā caureja bija dēļ palielinātās asinsvadu caurlaidības, pastāvēja noasiņošanas risks. Devām medikamentus pēc ārsta norādījuma. Protams, ne jau viss gāja gludi, jo seskam ir grūti iemānīt to, ko viņš nevēlas. Ar asarām acīs cīnījāmies. Šokolāde pamodās tikai lai nokārtotos un padzertos. Sapratām ar vīru, ka šo nakti būs jāpavada nomodā, pārcēlāmies uz viesistabas dīvāniem, bruņojāmies ar kafiju. Izkārnījumi joprojām bija asiņaini. Daktere visu laiku konsultēja mūs, uzraudzīja Šokolādes atlabšanas procesu.

Trijos naktī Šokolāde beidzot piegāja pie ēdiena!!! Viņš apēda dažus savus iecienītos vistas filejas kaltējumus!!! Tad bija beidzot tāda atvieglojuma sajūta, Šokolāde ēd, tātad viss būs labi. Uz rīta pusi tomēr no visa pārdzīvotā stresa iesnaudāmies, bet no katras skaņas trūkāmies augšā, lai tik redzētu, kā Šokolāde jūtas. Ap 10 no rīta pamodos, jo Šokolāde ierausies dīvānā bakstīja segu, pieprasīja savas brokastis – paipalu oliņu. Pēc piedzīvotā viņš jutās labi, cik nu labi vien var. Turpinājām medikamentu lietošanu, lielāko dienas daļu Šokolāde gulēja, atguva spēkus. Vakarā piecēlies, paēdis, viņš sāka izrādīt vēlmi rotaļāties. Kas tā bija par laimi…

Brīnumainā kārtā Šokolāde ļoti ātri un labi atkopās un sāka gatavoties Seskumīļa kluba skatei.

Šis ir stāsts ar laimīgām beigām. Laimīgām beigām, pateicoties tam, ka mums bija lieliska, gudra un neatlaidīga daktere Līga, kura pārzina sesku ārstēšanu, anatomiju un vēl visu citu, kas par seskiem ir jāzina. Jo tikai pateicoties mūsu dakteres Līgas darbam, Šokolāde mūs priecē arī šodien, un ceram, ka vēl ilgi, ilgi.

Ir pagājuši nepilni divi mēneši kopš tā briesmīgā notikuma, un es joprojām skatos uz savu Šokolādi, kad viņš rotaļājas, un saprotu, ka viņš ir kopā ar mums, tikai un vienīgi pateicoties dakteres Līgas zināšanām un nesavtīgai, neatlaidīgai rīcībai.

Citiem sesku saimniekiem iesaku rūpīgi izvēlēties sava seska ārstu, un, ja tam nav zināšanu par seskiem, tad meklēt citu ārstu, jo pretējā gadījumā sekas var būt letālas. Turklāt izrādās, ka šoks pēc vakcīnas var iestāties arī pusstundu vēlāk, kad Jūs jau esat devušies mājās.

Mums un Šokolādei ir paveicies ar fantastisku dakteri, kura vēl visu nedēļu sekoja līdzi seska veselībai. Lai gan mums ir tik garš un raibs kopā noietais ceļš ar dakteri Līgu un arī viņas kolēģi Ingu, kuras mūsu sesku puikām Piparam un Semīram uzdāvināja vēl pusgadu kopā būšanai ar mums (cīnoties ar citu ārstu nodarītajām sekām vai neizdarību, nezināšanu), ka mēs savu dakteri saucam par mūsu sesku sargeņģeli.

Vislielākā pateicība mūsu dakterītei Līgai par stāstu ar laimīgām beigām, kopā būšanu, pastāvīgu atbalstu seskiem un arī mums saimniekiem. Zinu, ka dakterei nemaz īsti nepatīk tik liela slavēšana, jo viņa uzskata, ka to, ko viņa tajā brīdi darījusi, būtu darījis jebkurš ārsts, un vetārsta darbā tā tam būtu jābūt, kā arī, ka anafilaktiskā šoka novēršanas ABC jāzina katram, kā 2×2 un kaut nakts vidū.

Bet mums ir arī bēdīga prakse, kad vēršoties pie vetārsta (seska stāvoklis liecināja par sliktu pašsajūtu), mums ir rupji pajautāts, kam tad tas sesks ir līdzīgs – sunim vai kaķim, un vispār, lai braucam ar savu zvēru uz zoodārzu. Tā, ka katram sesku saimniekam novēlu atrast īsto ārstu savam mīlulim.

Sirsnīgs paldies Kluba seskumīļiem un draugiem par atbalstu, līdzi dzīvošanu, atbalstu un ticību.

Aiva un Aivars