No kluba biedru sarakstes

Sarmīte:

Sveiciens visiem!
Saņēmu vēstuli (lasīt zemāk). Parasti šādas problēmas risinam diezgan šaurā seskumīļu lokā. Bet šoreiz atļaušos ielikt grupas sarakstē. Mērķis: negaidu šausmināšanos, bet lai Jūs zinātu un saprastu, ka problēmas ar cilvēku bezatbildību un nezināšanu nemazinās.

“Sveika, man ir diezgan liela bēda, kur vajadzētu Seskumīļa iejaukšanos. Ne konkrēti man, bet māsīcai.
Viņa paņēma no rokām sesku puiku jau gados, bija kādi 5 gadi laikam. Un tikai pēc tam iedomājās man pazvanīt pajautāt ar ko sesku barot vismaz utt. Jo tur stāsts ierastais – dod visu ko sesks gribētu – gurķi, pienu, utt.
Bet pēc kāda laika viņa man satraukta zvanīja, stāstija sekojošo, ka vēl cita viņas paziņa pie viņas atnesa sesku meitenīti meklēšanās posmā un lai sapāro. Atstāja uz diennakti viņu pie manas māsīcas un aizbrauca. Tas vecais sesku puika ir nekastrēts. Māsīca pēc stundas zvanījusi tai dāmai atpakaļ, lai savāc meiteni, jo baidās ka puika viņu saplēsīs, viss apkārt asinīs, skausts saplēsts utt. Bet nē, atstāja. Tālāk itkā palika stāvoklī tā meitenīte, cik nu man stāstija, ka cilpa pārgāja, parādijās krūtis, vēders sāka ciets palikt utt. (es nezinu vai tādas tiešām ir pazīmes). Bet pēc mēneša atkal pazuda un atkal uzradās cilpa. Un atkal tā dāma zvanoties, lai ņem meitenīti atkal pie sevis. Māsīca zvana man un prasa ko darīt, ka viņa “kā sava seska mamma” tādu skatu vairs izturēt nevar un esot atteikusi. Un tad vārds pa vārdam, ka sanāca, ka tā laikam vispār bija sesku meitenes pirmā meklēšanās, kādi 6 mēneši varbūt bija. Dikti dikti sīciņa arī. Esot daudz mazāka pat par manu meitenīti.
Nu itkā jau ne mani seski gan viens, gan otrs, bet nu izklausās diezgan baisi.
Cik es pat biju kur lasījusi, ka pirmo meklēšanos tā kā vēlams bija pārtraukt ar to poti, ne jau uzreiz pārot – savas mammas paša pirmā metiena pats pēdējais pastarītis.
Māsīca Siguldā dzīvo, tur ārstu viņa neesot atradusi. Bet ja kas, bija domājusi ka līdz Amim pat atbraukšot ja vajadzēs. Bet nu par to pārošanu viņa riktīgi satraucas. Bet nezin kā pat atteikt tai dāmai par to sesku meitenīti.
Pagāja mēnesis un sekoja nākamā problēma.
Aizvakar tā dāma atnesusi to meiteni, iegrūdusi māsīcai rokās un pateica, ka nu viņai sesku vairs nevajag. Lai atrodot tai vietu. Vai arī atbrauks pakaļ kad piedzims bērni. Māsīca izmisumā. Otram seskam, pietam stāvoklī (ja tiešām palika no tā vecā sesku puikas, kuram tagad jau kādi 6-7 gadi) un pēc tam bērniem, kuri diezvai var sanākt veseli (sesku meitenīti saimniece barojusi ar gurķiem un burkāniem), naudas viņai nav.
Māsīcai ir vēl suns un kaķis. Viņa visus līdzekļus izliek dzīvniekiem (dzīvo viena) un uzturēt vēl vienu sesku, un pietam stāvoklī un tad vēl bērnus viņa nespēs.
Ko iesākt?”

Protams, sesku meitenīti paņemsim, šobrīd cenšos sakārtot seska nogādi Rīgā. No vēstules saprotu, ka, par laimi, sesku meitene šobrīd bērnus tomēr negaida. Meklēsim jaunus saimniekus, kad būs kastrēta un sapotēta par klubā saziedotajiem līdzekļiem. Kāds nevēlas dot pagaidu mājas?

Sarmīte:

Vai kāds nevar uzņemties seska sagaidīšanu rīt Rīgā, 20.00-21.00 centrā un nogādāt veterinārārstei Irinai sestdien?

Ieva:

Es varētu seskiņu sagaidīt un sestdien nogādāt līdz Irinai.

Sarmīte:

Paldies!

Sarmīte:

IEVA, seska paņemšana tiek atcelta uz laiku! Pa nakti ir piedzimuši bērni! Nu, šobrīd viņu satraukt un pārvest nedrīkst. Pagaidām neko vairāk nezinu, ziņošu par notiekošo.

🙁

Inga:

Ah… Man trūkst vārdu…

Linda:

Bezatbildības kalngals 🙁
Palīdzēšu kā varēšu, materiāli vai kā savādāk!!! Apsolu!!
P.S. Ir auto. Tagad puisim 5 brīvdienas, ja vajag kaut ko nogādāt, vai kādu no jums aizvest, rakstiet. Dzīvoju blakus Irinas privātpraksei, ja ko vajag!

Sarmīte:

Sesku meitene bērnus apēda. Paredzama rīcība izmisušai sesku mammītei. 🙁
Ieva brauks pakaļ un sesku atvedīs pie Irinas. Irina paskatīsies. Rehabilitēsim kā nu mācēsim.

Sarmīte:

Info. Drusku priecīgāks. 🙂
Aizbraucot pakaļ, izrādījas, ka ir viens dzīvs bērniņš. Mamma un bērniņš ir nonākuši pie manis tajā paša dienā un, šķiet, tālāk viss būs labi. Mamma sāk nomierināties. Bebis pieņemas svarā. Pa vienu dienu no saviem “tārpiņa” 12 gramiem jau “uzbarojies” uz 13 gramiem. Pīkstīgs un aktīvs. Raud, kad mamma aiziet, jo nav brāļu/māsu bariņa siltumiņa.
Šī seska akcija izvērtās tāda… nu, ļoti sarežģīta. Ieva pēc darba brauca uz Siguldu. Nogādāja sesku Irinai Rīgā. Irina atveda uz Jelgavu, kur sesku apskatīja un atzina par drošu nodot man. Es un Jēkabs ar Irinu un Līgu satikāmies pusnakts melnumā uz Jelgavas – Dobeles šosejas. Irinu atpakaļceļā vēl policija apturēja!… Ceru, ka tāds trakums seskītes dzīvē ar to arī būs beidzies!… Mīļa. Ļoti mīļa!… Seskītei esot vārdiņš – Pepija. Taču es, parasti, negribu atstāt “gādīgā saimnieka” doto vārdu, kas dzīvnieku ir nodevis. Kur nu vēl, šādos apstākļos! Grūsnu.
Domājiet par mums gaišas domas! Atziņošu par jaunumiem.

Vīdega:

Nu malači. Labi, ka mammītei un bebucim viss ir labi… Šī laikam ir pirmā reize, kad palīdzība jāsniedz jaunajai māmiņai!… 🙂 Turu īkšķus par Jums!

Juliana:

Man tagad ir mierīgi par mazām sirsniņām 🙂

Liene:

Lai viss izdodas!!! 🙂

Sarmīte:

Mums viss ir labi! Jau 16 grami. 🙂  Un… 🙂 Nekad nebūtu domājusi, ka par uzņemtu gramu priecāšos vairāk kā par savu “nomesto” kilogramu! 😉
Jauku dienu!

Sarmīte:

… Esam pārdzīvojuši mammas atteikšanos no ēdiena un piena apsīkumu. Tagad ziņoju… Mums viss ir labi! Mamma sākusi ēst. Bebucis aug! 27 grami. Drusku atpaliekam no kucēna svara normas, bet ņemot vērā visu notikušo, esmu priecīga, ka mazais pīkstulis novērtē manus kreņķus un nepadodās!

Sarmīte:

🙁 Mamma atteicās barot mazuli!… Neliekas ne zinis par viņa pīkstēšanu. Iet prom vai met viņu ārā no būra. Biju jau Jelgavas klīnikā pakaļ mākslīgajam pienam. Cīnīšos par maziņo! Mazais zaudē svaru! 🙁

Sarmīte:

;( 15. diena! Mazulis tomēr nomira… Mamma vienaldzīga un apātiska. 🙁

No kluba Facebook lapas

Sarmīte:

Pagājšgad augustā klubā “Seskumīlis” nonāca pavisam jauniņa sesku meitenīte Pepe, kura bija bezatbildīgi sapārota un, diemžēl, visi kucēni aizgāja bojā… Laikam jau tas bija likumsakarīgi. Tik maza! 🙁… Bija jāpaiet četriem mēnešiem, lai sesks atkoptos fiziski un emocionāli… Taču Jauno gadu Pepe jau sagaidīja kopā ar savu jauno saimnieci Ļenu. Nevarējām nepadalīties ar Ļenas stāstu par viņas un Pepes kopābūšanu. Tik mīļi! 🙂

Ļena:

Pepe joprojām man līdzi staigā. Pat ja viņa it kā guļ uz dīvana, tikko es piecelšos, lai ietu uz virtuvi vai tualeti, viņa uzreiz skrien aiz manis. Tas ir tik mīļi! Ja es mazgāju traukus, viņa mēģina uzrāpot pa mani, bet ja nesanāk, tad galvu uzliek man uz kājas un guļ blakus, kamēr es traukus nomazgāju. Kad nāku no darba un taisu durvis vaļā, viņa uzreiz skrien mani sagaidīt.

Es pat brīžiem nezinu, vai es par viņu uztraucos vairāk, vai viņa par mani. Vakar gāju vannā. Un kā viņa nervozēja un satraucās par mani! Mieru nevarēja atrast! Uzkāpa uz vannas malas un mēģināja mani dabūt no vannas ārā – vilka aiz matiem… Es biju šokā! Viņai nepatīk ūdens, bet viņa uzkāpa uz malas glābt mani!…

Sarmīte:

Ir patiess prieks, ka Pepi adoptēja tieši Ļena un šogad viņām pievienosies vēl viens seska mazulis, lai Pepei vienai nebūtu skumji, kad Ļena ir darbā!

Pepe, kad viņu kā nevajadzīgu “lietu” atdeva klubam VIII.2014:

Acīmredzami paaugusies un atkopusies Pepe pirms adopcijas izstādē “Zooekspo” XI.2014:

Sarmīte:

Ļena ir pievienojusies mūsu klubam un nu mums ir par vienu jauku, sirsnīgu seskumīli vairāk! 🙂