“Jūs esat redzējuši varavīksni? Debesu daļa aiz tās saucas AIZ VARAVĪKSNES TILTA. Kad mājas mīlulis mirst, runā, ka viņš aizejot aiz varavīksnes tilta. Tur ir pļaviņas un pakalni visiem mūsu mazajiem brāļiem, lai viņi varētu spēlēties un priecāties kopā. Tur ir daudz ēdiena, ūdens un saules, lai viņiem visiem būtu silti un ērti. Visi dzīvnieki, kuri šeit bija veci vai slimi, tur atkal kļūst veseli un enerģiski, tie, kuri ievainoti vai sakropļoti, atkal ir dzīvespriecīgi, kā tajās aizgājušajās dienās.
Visi dzīvnieki ir laimīgi un apmierināti. Tikai viņi visi skumst pēc tā, kurš bija viņam pats mīļākais un kurš ir palicis tur – tajā pusē. Visi tur spēlējas un draiskojas kopā, bet pienāk diena, kad kāds no viņiem sāk skatīties tālumā, viņa acis spīd, skatiens kļūst saspringts, ķermenis sāk vibrēt no nepacietības. Viņš skrien prom no pārējiem, lido pa zaļo zāli, kājas viņu nes arvien ātrāk un ātrāk. Jā, Jūs esat pazīts. Kad jūs abi satiekaties, apķeraties pēc ilgas šķiršanās, tad nekas vairs nespēs jūs šķirt. Laimīgi skūpsti klāj jūsu seju, Jūsu roka atkal glāsta mīluļa galvu, jūs atkal skatāties viņa ačelēs kā tajā aizgājušajā, bet nekad jūsu sirdī neaizmirstajā dzīvē.

Un jūs šķērsojat Varavīksnes tiltu divatā.”
pēc Linnea Sinclair Bernadino

Žēluma un bezspēcības asaras par tiem dzīvniekiem, kas mirst sava saimnieka nodoti un aizmirsti! Mēs negribam aizmirst! Mēs vēlējāmies palīdzēt! Taču dažreiz mūsu ceļi krustojas par vēlu. Piedodiet, ka nesanāca! Neaizmirstulīte jums katram!

Duņaša

Posted in In Memorian | Leave a comment

Adelaide from Ferret Valley

Posted in In Memorian | 1 Comment

Kira

Posted in In Memorian | Leave a comment

Ziedoņdārzā atrastā seskīte

Posted in In Memorian | Leave a comment

Rufo

Posted in In Memorian | Leave a comment