!!! Saite uz iesniegumu PVD un notikuma apraksts !!!

2015.gada jūlijā, adoptējot māsiņas Lotiņas – Mimī un Fifī, kļuvu par kluba „Seskumīlis” biedru. Pateicoties sociālajiem tīkliem, kluba esošie biedri kļuva par draugiem, padomdevējiem, līdzjūtējiem. Klubs izziņoja kluba biedru sapulci 2016.gada martā. Protams, ka mēs ar vīru taču brauksim, jo jāsatiek klātienē jauniepazītie draugi, ir apsolīti seski, ko pabužināt, lekcijas, kurās ko jaunu uzzināsim.

Noliktā sapulces diena bija klāt. Agri no rīta saposušies, Lotiņas pabarojuši un samīļojuši, gatavojāmies doties ceļā. Fifī uzrāpusies uz sava būra, kur uz to brīdi bija iekārtots māsiņu pašnodibinātais ofiss, dikti cītīgi klausījās manī, kad stāstīju, ka braukšu satikt viņu krustmātes (Sarmīte, Inga, Irina). Joprojām atceros to interesanto Fifī skatienu, kad izgājām pa durvīm. Tikai, kad braucām mājās no sapulces, sapratu, ka viņa zināja to, ko mēs paši pat vēl nenojautām. Ar tukšām rokām neatbrauksiet…
Ceļš uz Rīgu, neliels satraukums, ka satiksim jaunus cilvēkus, nez kas notiek tādās sapulcēs?

Pēc stundas brauciena bijām klāt! Kluba Sarmīte, Inga jau bija iepazītas, un seski manēžā skraida, tātad nebija tā, ka ar acīm jāmeklē zāles piektais stūris. Mēs taču tādā pasākumā bijām pirmo reizi. Visi papriecājās par seskiem, kuri atvesti līdzi, un sākās kluba biedru lekciju klausīšanās. Lai gan jau ģimenē bijuši divi sesku puikas ar raibu dzīves gājumu, visu pie tā piederošo prieku, bēdām, veselību un slimībām, biju pārsteigta, cik tomēr daudz jauna uzzināju par seskiem. Dikti interesanti, bet visu laiku tak vēl jāvēro kā citiem klēpī sēž seski. Ingai ar vīru bija līdzi sesku puika – dikti liels, pūkains un tik ņurcāms un bužināms, teju vai skaudība metās. Laikam jau tas skatiens man bija tik žēlīgs, ka protams man arī to lielo, vareno puisi atļāva paturēt klēpī. Laime jau neizsakāma. Tāds stresa noņemšanas spilventiņš. Tu bužini seska kažociņu un abi esat laimīgi. Lotiņas ir mazas, neatkarīgas dāmītes un mūždien dikti steidzīgas pasaules izzināšanā, ka gulēt klēpī tik aizņemtām dāmām, pilnīgi noteikti, nav vaļas.

Bet, nu Ingas sesku puisi ar vareno kažoku ņurcīt gribēja daudzi. Klausījāmies ar vīru lekciju. Laikam jau atkal dikti bēdīgiem skatieniem…

Sarmīte, visu laiku kaut ko rosījās, ar kādu aprunājās, tad piegāja pie kādas pārnēsājamās kastes, kurā gulēja kāds seskiņš, izņēma no tās miegainu, laisku sesku un…. ielika vīram klēpī. Nu, ilgi tā idille nebija, jo man arī vajag sesku, kas guļ man klēpī… Atņēmu vīram. Laimīga! Kādu brīdi sesks pagulēja man klēpī, tad sāka rosīties, raudzīties uz blakus sēdošo vīru. Nu labi, lai jau vīram ar tiek tas prieks… Ziniet, kas notika? Tas sesks visu sapulces laiku nogulēja vīram klēpī. Kas notika tālāk?? Mēs ar to brīnumu atbraucām mājās!! Izrādījās, ka seskam bija vajadzīgas mājas un saimnieks. Ņemot vērā, ka Lotes bija manas adoptētās meitenes, tad puika, kurš pats sev izraudzījās saimnieku, kļuva par vīra adoptēto sesku. Tā ātri un uzreiz. Vispirms bija panika, ka neesam tak pat sagatavojušies, lai sesku aizvestu, bet izrādījās, ka viņš ir tik paklausīgs un rātns sesks, ka visu mājupceļu mierīgi gulēja man klēpī.

Mājās! Mēs laimīgi – nu, esam daudzbērnu ģimene. Trīs seski. Protams, neizpalika varas dalīšana, Fifī pati mazākā, bet nu kareivīga, ka nenobrīnīties.

Bet Roko-Šoko Šokolāde – īsts eņģelis. Viņš ir tik nosvērts, prātīgs, kārtīgs, mīļš sesks. Neviena paša trūkuma. Ideāls sesks.

Nesaprotu, kā vispār kādai dzīvai būtnei var nodarīt to, kas nodarīts šim seskam. Seskam gan ir paniskas bailes no slotas, un domāju, ka tam skaidrojums ir tikai viens. Drausmīgi un pretīgi paliek no domas vien.

Nu Roko-Šoko Šokolāde ir savās mājās, drošībā un nekādas pārestības, nekad un nemūžam viņam vairs nebūs jāpiedzīvo. Puikam dikti patīk pastaigas ārā un viņš ir sajūsmā par sniegu. Dikti patīk braukt mašīnā. Un viņš dievina savu saimnieku. Tiklīdz saimnieks ir mājās, tā staigā nopakaļ un abi tādi dikti svarīgi. Joprojām, labprātāk uzturas vīra, t.i., sava saimnieka klēpī. Un ir kluba Sarmītei tas “sestais prāts, trešā acs” vai vēl kādas mistiskas spējas (tāpēc laikam viņai ir zirgs, kam vārdā Mistika), bet te atkal nekļūdīgi izvēlēts saimnieks. Ielika klēpī un sagādāja seskam mājas, bet galvenais saimnieku, kuru Roko-Šoko Šokolāde ļoti, loti mīl. To ir grūti izstāstīt, uzrakstīt, bet ir tā, ka saimnieks un sesks laikam ir uz vienas frekvences – prātīgi, mierīgi, bet es ar savām Lotēm no citas dimensijas. Reizēm šķiet, ka vīram ar Roko-Šoko Šokolādi “šauj ārā korķus” no manas, Mimī un Fifī enerģijas. Tātad – saimnieki izraudzīti atbilstoši, saderīgi, izslēdzot jebkādas citas varbūtības. Citādāk vienkārši nevarēja būt. Mums bija lemts visiem satikties. Roko-Šoko Šokolāde ir laimīgs un par sevi pārliecināts sesks, ar fantastisku raksturu, apbrīnojamu mīlestību pret cilvēku. Un galvenais, ka sesks ir atguvies no tā, kas mazajam susuriņam bija jāpārdzīvo cilvēku neiedomājamās, zemiskās rīcības rezultātā.

Sirsnīgā pateicībā klubam „Seskumīlis” par Roko-Šoko Šokolādes glābšanu un uzticēšanu mums.

Aiva un Aivars
2017.gada 19.februārī